Elektriskā sildītāja elementa konstrukcijā starp spirālveida sildīšanas stiepli un metāla caurules apvalku tiek piepildīts blīvs pulverveida uzpildes materiāls. Uzpildes materiālam ir labāka siltuma vadītspēja un izolācijas veiktspēja, ja tas ir sauss un blīvs. Tomēr uzpildes materiālam ir higroskopiskums. Kad uzpildes materiāls ir pakļauts abos sildīšanas caurules galos un to ietekmē mitrums un higroskopiskums, tā elektriskās izolācijas veiktspēja ir ievērojami samazināta. Ja apkures caurules galā nav blīvējuma, mitruma absorbcijas ietekme ir lieliska izolācijai.
No otras puses, kad magnija oksīds ir mitrināts, daļa magnija oksīda (īpaši kristalizācijas stāvoklis nav laba vai nepilnīga daļa) notiks hidratācija. Magnija oksīda hidratācija, padarīs tā molekulāro izmēru rupjo un aglomerātu. Cauruļu mutes mitruma absorbcija ir vislielākā, tāpēc cepšana ir nopietnāka.
Kad caurule ir aglutinēta, mitrumu, ko absorbē dziļāks pildījums no caurules, ir grūtāk izlādēt, kā rezultātā elektriskā apkures caurule enerģiskajā siltumā nevar atjaunot izolāciju, un pat apkures caurules ūdens apsildītais un iztvaicētais izplešanās, ko izraisa viltus apkures caurules siena, kas izvirzīta, pārsprāgst parādība.
Izolācija samazinās, ja to pakļauj mitrumam, un molekulāro daļiņu lieluma rupjums pēc hidratācijas ietekmē apkures caurules izolācijas pretestības atjaunošanos. Runājot par šiem diviem punktiem, elektriskais sildelements ir jānoslēdz ostā.
